Sākums
Par mums Izdevniecības Atbalstītaji Pasākumi Grāmatu datu bāze
Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas biedru grāmatu datu bāze



Meklēšana
Pēc nosaukuma
Pēc autora
Pēc teksta aprakstā
(Tiks sameklēts teksts arī pēc daļējas līdzības)

Daiļliteratūra

Foto


Skolotāji

Andris Akmentiņš

Tā dēvētais Hruščova atkusnis jūtami ietekmēja manu dzimtu. Vectēvs Andrejs Akmentiņš pārkarsēja galvu siena pļavā un nomira. Siens bija paredzēts gan sovhozam, gan pašiem, precīzāk sakot – desmito tiesu no tā, ko dzimta savāca, kopjot grāvmalas, varēja paturēt savai govij, un bez govs izdzīvot nebūtu iespējams. Mātes brālis Jānis Akmentiņš izskrēja laukā, pārāk plāni ģērbies, un nosala. Kas vēl viņus vienoja, izņemot šo sakāvi galvenajā dzīves cīņā pret nebūtību? Viņi bija lauku skolotāji. Katru varas maiņu pārdzīvojuši vienādi – vispirms slēpjoties, tad atgriežoties skolā.
Piecdesmito beigas, sešdesmito sākums. Manu vecāku jaunība, skaists un trauksmains laiks, bet varbūt atmiņas — katram par ko citu — kā lietuvēns dzina visus uz priekšu tā, ka ikviens darbs pārvērtās par cīņu. Dzīves apstākļi izskoloja tādus raksturus, ka, pat jau astotajā gadu desmitā nonākuši, dzimtas ļaudis, iebraucot lauku mājās, izkāpj no automašīnas jau ar iedarbinātu zāģi rokā –ir tam vairs kāda jēga vai nav.
Manā grāmatā visi varoņi ir pozitīvi un saistās zelta pavedieniem vai paukojas ar dzeloņiem, kad pavedieni pārtrūkst, bet dzīve ir kā mirdzošu stāstu un vēstuļu virkne, kuru no viena gala grauž atmiņas kaza.
Andris Akmentiņš


Detalizēta informācija

ISBN978-9934-546-52
IzdevniecībaDienas Grāmata
Izdošanas gads
Iesējumscietie vāki
Valodalatviešu valoda
Tulkotājs
Lappušu skaits360
Augstums217
Platums156

Izplatītāji >>

Atpakaļ >>